FAKTOMĀTS ⟩ ASV "elles" sankcijas Krievijai neskars Eiropas Savienību

• APOLLO.LV
• ZIŅAS
• ĀRVALSTĪS

Putins pat mēdz lielīties, ka sankcijas palīdzot stiprināt Krievijas tehnoloģisko suverenitāti, jo Krievija pati ražošot visas lietas, ko sankciju dēļ tā vairs nevar iegādāties. Šīs importa aizstāšanas programmas gan viena pēc otras piedzīvo izgāšanos.

Šoreiz TVNET faktu pārbaudes projekts "Faktomāts" pēta, kā Krievijas propaganda mēģina manipulēt ar informāciju, kas saistīta ar ASV Senāta šomēnes apstiprināto likumprojektu par sankcijām pret Krieviju.

Reaģējot uz ASV Senāta likumprojektu, Krievijas propagandas aģentūra “RIA Novosti” augustā publicēja komentāru ar virsrakstu ““Arī jums tiks”. Eiropa šokā par Trampa nekaunīgajiem plāniem”.

Tajā propagandas aģentūras “žurnāliste” Jeļena Saveļjeva raksta:

Tas draud ar lielām problēmām Ķīnai un Indijai [kas ir galvenie Krievijas jēlnaftas importētāji] – nozīmīgām ASV tirdzniecības partnerēm –, kā arī strauju inflācijas kāpumu.

Eiropas Savienībā it kā vajadzētu būt apmierinātiem. (..) Tomēr tur nobažījušies, jo likumprojekts var sniegt Donaldam Trampam spēcīgu instrumentu iedarbībai gan uz pretiniekiem, gan sabiedrotajiem.”

Tālāk savā komentārā Saveļjeva norāda, ka Eiropas Savienības valstis joprojām turpina pirkt Krievijas gāzi un naftu, kā piemērus minot Franciju, Beļģiju, Spāniju, Ungāriju un Slovākiju.

“Vairāk nekā pietiekami, lai ASV noteiktu sankcijas,” raksta propagandiste.

Tā ir tiesa, ka Eiropas Savienības valstis šogad ir kāpinājušas no Krievijas iepirktās sašķidrinātās dabasgāzes apjomus, tomēr tas skaidrojams ar faktu. ka drīzumā Eiropas Savienībā spēkā stāsies pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegums.

Ar “iestrēgšanu Senātā” propagandiste laikam domā to, ka šobrīd nav noteikts konkrēts datums likumprojekta izskatīšanai Pārstāvju palātā. Tas nozīmē, ka šī “iestrēgšana” var vienā brīdī beigties. Pārstāvju palātā darbs šobrīd nenotiek, jo ir izsludināts brīvlaiks, kas beigsies septembra sākumā.

Propagandiste arī nenosauc nevienu Eiropas politiķi, kurš būtu paudis bažas par ASV likumprojektu.

Eiropas Savienībā atsauksmes par ASV likumprojektu ir pozitīvas. Piemēram, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sociālajā tīklā rakstīja:

“Ņemot vērā ES 21. sankciju paketi, es atzinīgi vērtēju ASV Senāta lēmumu pieņemt Greiema likumprojektu.

Tas ir veltījums cilvēkam, kurš stingri ticēja, ka saskaņotas sankcijas spēj vājināt Krievijas kara mašīnu. No Krievijas oligarhiem līdz enerģijas eksportam un “ēnu flotei” – pret visiem ieņēmumu avotiem, kas baro Kremļa agresiju, ir jāvēršas no visām pusēm.

Kopā atņemsim Krievijai līdzekļus, lai tā nevarētu turpināt karu, kurā tā nevar uzvarēt.

Ar stingrām, savstarpēji papildinošām sankcijām Eiropa un ASV var atkal parādīt, ko var sasniegt partneri, ja mēs rīkojamies kopā.”

Teorētiski saskaņā ar Greiema likumprojektu sankcijas ES valstīm var noteikt, tomēr realitātē šāda iespējamība ir vērtējama kā maza.

Likumprojekts paredz iespējas piemērot sankcijas pieciem lielākajiem Krievijas energoresursu resursu pircējiem, kā arī piecām valstīm, kas visvairāk palīdz Krievijai apiet sankcijas enerģētikas nozarei.

Tomēr likumprojektā ir iekļauta arī atruna, kas nosaka, ka sankcijas netiks piemērotas valstīm, kuru gāzes importa apjoms nepārsniedz 15% no visa Krievijas gāzes eksporta.

2025. gadā lielākā Krievijas gāzes importētāja bija Francija, kas iegādājās 6,7% no kopējā Krievijas gāzes eksporta apjoma. Tas nozīmē, ka nekādas sankcijas par Krievijas gāzes pirkšanu nevienai Eiropas Savienības valstij nedraud.

Ar Krievijas naftas importu situācija ir nedaudz sarežģītāka.

Slovākija un Ungārija, kas saņem Krievijas naftu pa cauruļvadu "Družba", ieņem trešo un ceturto lielāko Krievijas naftas importētāju sarakstā aiz Ķīnas un Indijas, raksta Krievijas neatkarīgais medijs "The Insider".

Tas nozīmē, ka ASV sankcijām teorētiski varētu tikt pakļautas Ungārija un Slovākija un varbūt arī kādas Eiropas valstis, kas Krievijai visvairāk palīdz Krievijai apiet sankcijas enerģētikas sektoram.

Lai šīs tiesības izmantotu, Trampam vajadzēs Kongresā vien iesniegt rakstisku pamatojumu tam, ka attiecīgās valsts vai valstu atbrīvošana no sankcijām atbilst ASV nacionālajām interesēm.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA #SIF_MAF2026